Vai tu tici pareģojumiem un pasaules galam?

Vai tu tici pareģojumiem un pasaules galam?
Kādu reizi man viens cilvēks intervēja un uzdeva  jautājumu:Vai es ticu pasaules galam un parģejomiem?
Un tāda ātruma steigā es īsti ,neizprotot jautājumu, uz to atbildēju vienmuļi un nedaudz muļķīgi,bet,pēc kāda laiciņa,to analizējot,es sapratu,ko es gribu pateikt ar šo jautājumu.

Jā,es ticu pareģojumiem un pasaules galam,bet man itin nemaz tas neinteresē,es zinu,ka,tas kaut kad notiks,ko to kāds  varbūt no visas pasaules iedzīvotājiem ir pareģojis,bet es negribu neko no tā zinā.

Man personīgi patīk mana dzīve,mana dzīve Latvijā,manā dzimtenē,Mārupē.Man patīk viss spontānais un absurdais,kas ar mani notiek ik dienas.Es ejot pa ielu smaidu,jo zinu,ka katra diena ir jāizdīvo kā pēdēja,varbūt cilvēki uz mani paskatīsie šķībi,bet sajūta,kad tev kāds cilvēks pasmaida pretī ir vēl labāka.
Man patīk mana dzīve,kaut arī cik sarežģīta tā būtu,man patīk dzīvot.Es nezinu un negribu zināt,kas ar mani notiks pēc gadiem,vai kurā mēnesī,dienā es nomiršu,jo es nezinu kur es būšu pēc 10 dienām kā,lai es zinu,kas ar mani notiks pēc 10 gadiem.Protams,man ir savi plāni un ikdienas nodarbes,treniņi,skola,mājas,bet katru dienu ar mani notiek,kas savādāks.Es nekad mūžā nevarēju iedomāties,kad vienā diena,pagaidot stundu autobusu var izmainīt manu dzīvi pa 180 grādiem.Un, ka  tagad jau esmu 4.gudrākā 9.klasniece Latvijā.Man patīk,tas,ka liktenis mani ir savedis ar tik brīnišķīgiem cilvēkiem-draugiem.Un ka es esmu piedzimusi tik labiem vecākiem.jo to es nekad neparko citu nemainītu,jo tas ir tas,kas ir man uz mūžu,mana Ģimene.Man patīk tā sajūta,ka es nezinu,kas ar mani notiks,cik reizes man nokritīs rīt pildspalva,cik reizes mani pievils mani draugi,vai cik reizes es izdarīšo ko sliktu vai labu.Un tā arī ir tā mana dzīves atslēga,kura man ļauj dzīvot,kā es vēlos,ar saviem likumiem un savu galvu uz pleciem.Jo es esmu tikai viena,un man ir dota tikai viena iespēja izdzīvot šo dzīvi.Un tāpēc droši varu teikt: "Es esmu Laimīgs cilvēks,un es katrā ziņā negribētu,lai man šī,laime beigtos tikai  manos 15.gados."
Un par pareģojumiem,es ticu un zinu,ka ir cilvēki ar spējām un iespējām pareģot,bet vai tas ir tas,ko vēlies,zināt,kas notiks rīt?Vai kad uz pasaules būs palicis tikai viens cilvēks?
Man tas nav galvenais,man galvenais ir dzīvot un izbaudīt, dažreiz mācīties no savām kļūdām,un tad jau jutīsie un redzēiet,kāda jums tā dzīvīte ir.:)


N>K