Starmešu gaismā

Kad man bija tikai 4 gadi es gribēju būt uz skatuves,starmešu gaismā,man tas likās tik "forši".Visi tevi apbrīno,skatās un mīl.Tā es katru  otro vakaru uzstājos uz skatuves,kura bija mana lielāka šalle,mūzika bija vecajā skaņu magnetafonā,kurš vēl ar vien man mājās ir. Phillips,laikam jau labs.Dziedāju dziesmas krievu un latviešu valodā.Kaut arī vārdus nezināju,kaut ko vervelēju.Patiesi no sirds. Par laimi man bija arī skatītāji-vecāki  un manas mīļās rotaļlietas,-Ernests,Nikkija ,Luīze un citi brīnumiņi.Neskaitot gala koncertu,viņiem bija arī privilēģija ielūkoties mēģinājumā.Tagad skatoties,nesapņoju vairs  par skatuvi,bet tomēr atrodoties estrādē vienmēr gribas ko nodziedāt.Tagad,kad esmu paaugusies es sapņoju kļūt par Kabarē,Burleskas mākslinieci.Diemžēl,te,Latvijā mums tā pamaz ar tādām vietām,kur tev uzreiz nav jākļūst par prostitūtu.Bet nu,ko tur daudz sapņot,atgriežamies realitātē,kas būtu mācībās un skola.Zini, kā labu diplomu jau gribas,tāpēc nolēmu mācīties,bet vienalga es biju ļoti slinka,nopietni,neviens man neticēja,neskaitot  manus vecākus,kuri nekad nesapratu,ka tik ilgi var skatīties ko telefonā,vai ko tik ilgi var nedarīt.Nu nebija jau tā,ka es neko nedarīju.Es dejoju četras reizes nedēļā,labprāt būt dejojusi 7 reizes nedēļā,man tiešām to patika darīt.Es īstenībā esmu tīri interesants cilvēks,tikai pati apzinos to tikai zemapziņā ,un uz āru īsti izrādīt,varētu teikt,man ir divas personības.Ne par velti man tika iedoti divi vārdi. Starpcitu, mani sauc Amanda,Amanda Mia Berga.Man patika mans vārds,tāds nedaudz ar Amerikas piegaršu.
Nu,ko šodien bija otrdiena tāpēc mājās biju nedaudz agrāk-19.Parasti mājās biju 22.Skolā izpildīju visas lietas,kas ar to saistītas un mājās nācu atpūsties.Man baigi patika sev melot,to darīju,ik uz stūra,kad vien sagadījās iestāstiju sev muļķības,un turpināju sev melot sākot ar izskatu,līdz mājasdarbiem u.c lietiņām.
Bet nu šodien skolā,kā jau skolā-mācības un nekas īpaš nebija.Es tiešām gribēju kļūt par juristi,man tas likās aizraujoši,un piemērots man,bet ne vienmēr manas atzīmes bija labas.Visi teica,ka es būšu skolotāja,bet nu tad jau redzēs,kas no tā visa  iznāks.
Es atnācu mājā,pirms  tam klausījos mūziku,un ieejot pa durvīm mamma sagaida mani ar smaidu,man uzmetās tāds riebums.Kad bija jautājums:"Nāksi,ēst?"Izlikos,ka nedzirdēju un iekritu savā istabā,kas tas ir un kāpēc,varbūt man vienkārši nepatīk smaidīgas mammas.Pārģērbos un apgūlos savā nesaklātajā gultā,un sapņoju par to,ko šodien varēju izdarīt savādāk,bet vienalga,kas bijis bijis,nu jādzīvo tālāk.Iemetu acis televizorā,tur ikvakara rutīnā,devos akal slikot savā istabā,slinkot.-Kā es būšu juriste,ja neesmu atvērusi nevienu grāmatu vēl vaļā..Ikreiz sev uzdevu šo jautājumu,bet tā arī nekad neatvēru grāmatu.Trešdienas man nepatika,nebija foršas stundas,tādās vienmuļas un vēl trīs matemātikas,vēsture un  politika..ehhh.Bet man tiešām patika pēctrešdienas sajūta,jo tad bija palikušas tikai divas darbadienas  un priekšā divas brīnišķīgas brīvdienas,kuras es noteikti pavadītu-slinkojot.Smieklīgi.
Trešdiena
-"čau,tu nenoticēsi,kas vakar notika mēģinājumā!",teica Anna.
Anna bija mana draudzene,laikam,man nav daudz draugu.Godīgi,es domāju,ka man vispār nav draugu.Esmu vienpatis.Laikam tāpēc,ka  tā arī nesaigaidīju savu brālītu vai māsiņu,un nav arī baigi paveicies ar māsīcām un brālēniem,divi,ja nemaldos un satikāmies reizi 5 gados.Jauki.Parasti,tas bija tā
-Čau!
-Čau!
-Kā iet?
-Labi,Tev?
-Labi,ko dari?
-Neko,mācos 12.klasē.Tu?
-Neko,strādāju un mācos augstskolā.
-Forši
-Forši.
Un uzredzēšanos,mīļie,šādas sarunas mani vienkārši izveda.Ja negribat būt draugos ar mani-lūdzu.Nu labi pie Annas,Anna bija tāda dīvaine,viņa spēlēja orķestrīti pirmo vijoli,gan burtiski,gan arī pārmesti.Viņa bija tāda-nu ,kā "princeska no Maskačkas",bet ne jau sliktā ziņā.Neteiksim,ka bija arī ļoti gudra,ar savu viedokli,un mugurkaulu,asprātīgiem jokiem,un izskats arī bija ok.Bet  nu skaistule,kā Marija jau nu gluži nebija.Es nevērtēju sevi ļoti zemu,un arī ne augstu,nu tā pa vidu.Marija bija vienkārši wow,ne tikai ar labu sejas ādu,brīnišķīgajiem vaigu kauliem,lielajām,brūnajām acīm,vēderpresi,garājām,tievajām kājām,un arī kuplājām krūtīm.Mums jau klasē negāja baigie skaistuļi,bet mūs kā skudras visas nospiestu tur,jo visi kā viens bija ieskatījes Marijā.Burvīgi 14 cilvēki jau no manas klases atkrīt.Tad vēl Marija,Santa un Agnese.Bariņš nummur.1.Tad tā saucamo dīvaiņu bars,ar Lieni,Gitu un Andreju priekšgalā,Liene un Andrejs bija tiešām normāli,smieklīgi un jauki cilvēki,bet Gita bija ārupus katras kritikas.Meitēn,tev tūlīņ pie durvīm klauvē pilngadība un tu vēl īsti nezini,kas  ir dezoderants,kur nu vēl par tavu ģērbšanās stilu.Visam savas robežas,bet,nu,nopietni,Tavā koptēlā viss ir ļoti bezsakarīgs.Protams,ja pašai ir tā ērti.Nav problēmu,bet labāk būtu uzklausījusi citu padomus.Nu,tad vēl paliek vienmēr slimie-Nils un Sandija,kuri uz skolu nāk labākajā gadījumā 14 dienas,tas pagaidām maksimums.Nu un,kur tad bez gudrajiem-Loreta un Lilita."Dubultais L,pārstāv dubultu spēku un dubultu gudrību"
Dzirdēju,kā Loreta sūdzējās Lilitai vienu dienu meiteņu tualetē.
-Tu saprot,es pēdējā matemātikas kontroldarbā ieguvu tikai 93%,ko man darīt,manai augstkolai,tādus lūzerus nevajag..
Ak,vai nopietni,un tad vēl es plati smaidīju pie 75%,Loreta arī grib kļūt par juristi.Jauki,vienkārši jauki.Kas tad vēl paliek-Es,Anna,Vita un Džūlija.Nu,ir tā,ka es draudzējos ar pilnīgī visām,ar visām gāju ārā,un uz veikaliem,mums ar Annu bija nedaudz stiprkāka draudzība,nekā ar pārējām.Un Vitai ar Džūliju arī,bet es nekad tā arī neesmu redzējusi Annu divatā ar Vitu vai Džūliju,un vai viņas vispār trijātā,kur iet.Četratā,Jā,bet  trijatā,diezvai.
If you are a English reader,you can read my stories at wattpad.