mGP-Džeimija Makgvaira-"Brīnišķīgais neprāts"

mGP- Džeimija Makgvaira "Brīnišķīgais neprāts"
Izlasīju aizmugures recenzijas un komentārus-Laba meitene,slikts puisis,kaisle.
Skeptiski uz to nodomāju,bet nu aptuveni kā lielākajā daļu jauniešu romānu,ir mīlestība,bez kuras par laimi vai arī nē,īsti nevar izdzīvot.
Pirmkursniece Ebija tikko bija aizbēgusi no savas melnās pagātnes iedodas studēt uz Īsternu,kur jau gandrīz primajā nedēļā dodas uz nelegālajiem kautiņiem.Ar savu labāko draudzeni Ameriku un viņas draugu Šepliju, noskatījušies spēli dodas uz mājām,tika spēlētājs Trevis Trakais Suns Medokss,pamana viņu.Acis saskatās. Šeplijs ir Trevisa brālēns un dzīvokļabiedrs par ko  gan uzzinām tikai vairākas nodaļas uz priekšu. Treviss ir visnotaļ dīvains,ne tikai neskaitot,viņa labo muskoļoto izskatu,interesanto hobjiu, gudro prātu, un uzstājīgo raksturu.Protams,kā jau pienākas Treviss pamanījis Ebiju viņa spēlē un vairs nevar viņu aizmirst.Dūda,tā viņš viņu sauca.Drīz vien,pateicoties Ebijas stiprjam raksturam,viņi klūst par labākajiem draugiem.Un kā jau vienmēr,arī šajā gadījumā es īsti arī neticēju īstai pretējo dzimumu draudzībai.
Treviss un Ebija pavada gandrīz ik dienu kopā.Baumas un citas lieta ir nepārvaramas,bet drīz vien visi laikabiedri saprot,ka viņiem abiem diviem  ir patiesa draudzība.Dīvaini.Nākamā spēle un Ebija zaudē derības,viņai tagad mēnesī jādzīvo pie Trevisa. Ok,šis nu vēl vairāk sagroza visiem prātus,bet viņi taču ir tikai draugi.Uzrodas Pārkers Heizs,kuram visnotaļ ir simpātijas pret Ebiju. Ebija satiekas ar viņu.Randiņš pēc randiņa,bet Ebija vēl ar vien dzīvo pie Trevisa. Derības beidzas.Puņķi un asaras-tikai iekšējā .It kā mēs visi zinām,ka viņi bija tikai draugi,bet gan Trevisam, gan Ebijai abiem bija sapīgi šķirties. Trevisam bija arī viens ļaunais hobijs-pārgulēt ar vieglas uzvedības meitenēm.Drīz vien arī viņš saprot un apzinās savas jūtas pret Ebiju. Tādējādi vairs īsti neizmanto savu ļauno hobiju,kaut arī meiteņu uzmanības viņam netrūkst.
Ebija un Trevisa biežā kopā būšana noved viņus pie laimīga pāra,cik nu laimīga var būt. Trevisam ir ļoti grūti savaldīt savas emocijas,bet Ebijas dēļ viņam tas izdodas.
Viņi ir iemīlējušies,viņi ir kopā viens otram,par godu tam Treviss uztetovē sev tetovējumu-Dūda.Šokējoši,bet laikam ,tetovējumu taisot,viņam bija priekšnojauta,ka viņi paliks kopā uz mūžu.
Viņš tiešām mīlēja viņu un viņa mīlēja viņu.
Ar dažādiem gŗūtiem  brīžiem,strīdiem un šķiršanās,beigas tomēr ir visnotaļ laimīgas.
Dažubrīdi īsti neverēja saprast,jo likās,ka Ebijai bija personības dalīšanās,jo man likās,ka tad viņa ir ļoti principiāla,bet tad viņa saļimst pie pirmā vājuma brīža.
Īsts jauniešu romāns,ar tam pievienotajiem leksiskajiem izteiciem,biju ļoti vīlusies,par beigām,gaidīju,ko citu,kādu pavērsienu,bet varbūt vienkārši biju tik ļoti iekšā tur,ka vēlāk vienkārši nepieņēmu beigas.
Romāns,kurš nesa gan pārdzīvojumus,gan nesaskaņas pašai ar sevi,tajā pašā laikā nesa arī prieku  par saulainajiem momentiem grāmatiem.
Vasaras romāns,kurš nepaliks nepamanīts.
Droši,vari izlasīt arī pārējos mGP,vai arī  citus stāstiņus.
Paldies,ka izlasīji,nākamais mGP-Džons Grīns "Mūsu zvaigžņu vaina"
nnb.:)