svētdiena, 2014. gada 16. februāris

Rīts

Šorīt piecēlos, kā vienmēr, domāju, ka visu esmu nogulējusi, bet tad, kad ieskatījos telefona pulkstenis rādija 7:00 -laiks celties.Ar miegainām acīm un tukšu vēderu izkāpu arā no gultas un lēnām srreipuļoju uz virtuvi. Izdēru glāzi ūdens ar citronu, vēlāk nomazgāju seju aukstā ūdenī, lai pamostos. Apēdu maizīti ar sviestu, jo slinkums bija taisīt ko vairāk. Aizgāju uz istabu un sāku itkā ğērbties, bet beigās atapos jau spēlējot "Candy Crush" uz dīvāna, tajā pašā naktskreklā ar kuru piecēlos. Aši uzvilku bikses, jaciņu, matus sāku taisīt zirgastē,kuru līdz galam neuzraisīju, uzliku cepuri, uzvilku jaku, un beidzot biju gatava. Nedaudz nokavēju, bet labi, ka mani uz skolu veda tētis, jo mamma savādāk būtu aizbraukusi, tāpat kā skolas autobuss, bez manis. Nokāpu lejā un slīdēju uz mašīnas pusi, kura stāvēja mājas priekšnamā. Iekāpu mašīnā ,un klusējot devos uz skolu. Pie pazīstamākas dziesmas pa radio piedziedāju līdzi. Un tad jau arī bija jākapj ārā no māšīnas jeb galamērķis Skola bija sasniegts. Izkāpu no mašīnas un ar smaidu sejā gāju uz skolu. Iegāju  skolā un ieraduzīju savu klasesbiedreni,sapriecājos,ka man nebūs stunda jāpavada vienai,bet ar kādu kopā (jo gandrīz vienmēr ierodos stundu agrāk,nekā vajag),un tad acerējos,ka viņai šodien ir volejbola sacensības,un nekāda stundu gaidīšana kopā nebūs.
Ar vēl lielāku miega trūkuma sajūtu devos uz skapīšiem..Noģērbos un stāvēju,kā piedzēries cilvēks,kurš nevar nosāvēt uz abām kājām.Tā arī stāvot,sāku dzirdēt bērnu balsis,kuras čalojo nāca uz skolu.Atnāca skolas autobuss,tas parasti ir pilns,un tad lielākā daļa bērnu iebirst skolā,bet šorīt tie bija tikai pāris desmiti, tādēļ,ka skolā ir projektu nedēļa,un skolā jābūt tikai 9;00.Es apsēdos un prātoju,cik daudz laika mēs pavadam steigā ,un vai tas vispār mums ir veselīgi?!Es īsti nezinu,bet zinu,ka pati bieži esmu steigā.
Un,kas notiktu,ja pasaule apstāos-visi apstulbtu,jo šajā ātrumā,pie kura jau esam pieraduši,viss ir samaisījies tā,kā nevajadzētu.
Dažreiz tikai pietiek apstāties un padomāt-vai tas ir vajdzīgs??-Stres,steiga un ,kas ik vēl ne?!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru