Sveiki!Vēl neesmu sapratusi kādēļ šeit ienācu,bet laikam,tas ir pareizi. Mēģināšu šeit izklāstīt kaut ko par sevi un izjūtām,jo par rakstīšanu domāju jau,jāsāk rīkoties.
Beidzot esmu sapratusi būtisku lietu,kau kas ir jādara,nevar tā vairs,kas notiek?!?Jāturas,jo tūliņ jau vasara,bet atzīšos esmu palikusi slinkāka..Tas mani biedē ,bet dažreiz pat nevaru tam pretoties,kaut arī saprotu tad,ka man nav Īsts Raksturs.Uz šiem visiem gadiem ir uzlikta man nākotne un topošās iespējas,ja palaidīšos zaudēšu visu,pilnība visu,kas man dots...jātur sevi kopā.
Nesaprotu varbūt problēma ir manī,vai draugos.Un tad rodas jautājum vai man vispār ir draugu,labu draugu?!Uz šo jautājumu jāmēģina atbildēt pašai. Īstu draugu ir maz uz pasaules,tā nav spēļmanta ko pēc laika izmest ārā,tas būs uz dzīvi.Tie paliks un nemainīsie...
Laikam ierakst vairāk sliecas uz bēdīgo,bet dažreiz var...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru